Plan¿ta Zeme, 2027-2070. gads.
Uz nezin¿mo vienm¿r raug¿s ar bail¿m. Kas notiks p¿c l¿muma koloniz¿t Marsu? K¿ šis l¿mums ietekm¿s m¿su, Zemes iedz¿vot¿ju, dz¿vi? Virkne jaut¿jumu, kas, no vienas puses, liek cilv¿kiem dom¿t, bet, no otras puses, bied¿. Vai neb¿tu pr¿t¿g¿k atst¿t lietas t¿das, k¿das t¿s ir? Vai neb¿tu lab¿k vispirms gl¿bt m¿su Zemi no izn¿c¿bas un tikai tad spert tik svar¿gus so¿us cilv¿ces lab¿? Lab¿kais risin¿jums var¿tu b¿t piesardz¿ga pieeja. Cilv¿ce var izstr¿d¿t programmu dabisk¿ un dabisk¿ temp¿ tik daudz tehnolo¿ij¿m, cik to ir. Pirmajiem cilv¿kiem marsiešu teritorij¿ vajadz¿tu ierasties daudzus gadus p¿c tam, kad tiks uzb¿v¿tas organiz¿tas p¿tniec¿bas stacijas, ko vad¿s roboti un bezpilota lidapar¿ti.
Ja Marss nav apdz¿vots, tas ir j¿dala starp valst¿m. T¿ k¿ Marss nepieder marsiešiem, tad tam ir j¿pieder zemes iedz¿vot¿jiem. T¿ dom¿ cilv¿ki. Š¿ plan¿ta ir j¿sadala "taisn¿gi". Täu šo v¿rdu lab¿kie sarunu ved¿ji nezina, k¿ to nov¿rt¿t. Kas var b¿t taisn¿gs pret dä¿m valst¿m, kuras v¿las ieg¿t visu bag¿t¿bu tikai t¿p¿c, ka t¿m ir iesp¿ja sasniegt Marsu ar starpplan¿tu transporta ku¿iem - vien¿m vai apvienojoties? Jebkuru sarunu s¿kumu apgr¿tina däu priv¿tu strukt¿ru vai korpor¿ciju centieni ie¿emt diskusiju st¿ri un p¿r¿emt sarunu lauvas tiesu. Mazo so¿u politika ir pä¿miens, ar kura pal¿dz¿bu vi¿i v¿las iek¿¿t diskusij¿, kas aptver valstis, nevis indiv¿dus.
Vai cilv¿ki sp¿j p¿rvar¿t dzi¿¿s bailes, ko vi¿i izj¿t, kad par¿d¿s kaut kas jauns? Vai cilv¿ki, nok¿¿stot uz Marsa, sp¿s atrast m¿jvietu sev un savai ¿imenei?
Plan¿ta Marss, šeit ir iesp¿jam¿ v¿sture, kas v¿l nav uzrakst¿ta.