Kopš pirm¿s apzi¿as att¿st¿bas cilv¿ce ir sapratusi, ka däi b¿tiski fakti nav radušies nejauš¿bas d¿¿. Neizskaidrojami fakti ir sign¿li, caur kuriem augst¿ks, filozofiskais vai dieviš¿ais, l¿menis m¿¿ina sazin¿ties ar cilv¿ku sirdsapzi¿¿m.
Diem¿¿l materi¿listisk¿ zin¿tne p¿d¿jos tr¿s gadsimtos šos uzskatus ir izn¿cin¿jusi. Bet 1980. gad¿ kvantu fizikas eksperimenti par¿d¿ja, ka past¿v ar¿ cits Visums, psihisks.
Šaj¿ jaunaj¿ dimensij¿ ener¿ijai un inform¿cijai nav telpas vai laika ierobe¿ojumu.
Kvantu fizika apstiprina daudzas senas atzi¿as. Piem¿ram, grie¿u filozofa Platona izstr¿d¿t¿ koncepcija "Pasaules dv¿sele", k¿ ar¿ Karla Gustava Junga izstr¿d¿t¿ "kolekt¿v¿s zemapzi¿as" teorija.
Š¿ gr¿mata izvair¿s no zin¿tnisk¿m formul¿m un tehniskiem aspektiem un pal¿dz las¿t¿jam izprast daudzos l¿me¿us, kas veido vienotu realit¿ti. Faktiski papildus fiziskajam l¿menim, ko m¿s zin¿m, ir ar¿ daudzi citi. Piem¿ram, ir "kvantu" l¿menis, t.i., element¿rdäi¿u l¿menis, kur¿ notiek materi¿listisk¿ zin¿tn¿ par neiesp¿jam¿m uzskat¿tas par¿d¿bas. Element¿rdäi¿u jom¿ m¿s atrodam "nelokalit¿tes" l¿meni, kur¿ laiks un telpa vairs nepast¿v.
Šaj¿ zin¿šanu ce¿¿ pat ekstrasensoras izpausmes, piem¿ram, telep¿tija un v¿zija par to, kas notiks n¿kotn¿, k¿¿st par svar¿gu p¿rsteidzošas realit¿tes sast¿vdäu.